Eksotiskās tūres | Indija

Indija (India)

Indijas sirds pukst blīvi apdzīvotos, tūkstošiem gadu apgūtos un kultivētos Gangas upes līdzenumos, tā ir lielas civilizācijas dzimtene, kas pašlaik nosaka dzīves veidu vairāk nekā miljardam cilvēku.

Tālāk uz dienvidiem no Gangas ielejas atrodas Indostānas pussala, politiskā ziņā vairāk fragmentāra un mazāk auglīga, bagāta ar minerālu resursiem, kas impērijas baroja vairāk nekā četras tūkstošgades.

Vēl tālāk – viena no lielākajām Indijas dabiskajām robežām ir palmu birzīm apskautais Indijas okeāns, no Arāvijas jūras rietumos līdz Bengālijas līcim austrumos, vienīgi virkne atsevišķu salu ir izkaisīta okeāna milzīgajos plašumos dienvidos no Kaņjakumari zemesraga līdz pat Arktikas ledājiem.

No Gangas ielejas uz ziemeļiem paceļas gigantiskā Himalaju kalnu grēda, pati ideālākā robeža uz zemes – barjera ar mūžīgā klusumā sastingušiem ledājiem un mākoņu smailēm.

Savas daudzveidības dēļ Indijas ainava ir grūti aprakstāma. Himalaju kalnu austrumu priekškalnes – viena no mitrākajām vietām uz planētas, ar neskartiem tropiskiem džungļiem; rietumos – Ladaha tuksneša augstkalnes.

Gangas līdzenums plešas no auglīgās deltas Bengālijā līdz ziemeļu Radžastanas smilšu tuksnesim. Pat Indostanas pussalas rietumu piekrastē mitrie tropi sniedzas pāri Rietumu Ghatu gleznainajiem pauguriem, pārejot iekšējā sausajā plato.

Indijas sirds pukst blīvi apdzīvotos, tūkstošiem gadu apgūtos un kultivētos Gangas upes līdzenumos, tā ir lielas civilizācijas dzimtene, kas pašlaik nosaka dzīves veidu vairāk nekā miljardam cilvēku.

Tālāk uz dienvidiem no Gangas ielejas atrodas Indostānas pussala, politiskā ziņā vairāk fragmentāra un mazāk auglīga, bagāta ar minerālu resursiem, kas impērijas baroja vairāk nekā četras tūkstošgades.

Vēl tālāk – viena no lielākajām Indijas dabiskajām robežām ir palmu birzīm apskautais Indijas okeāns, no Arāvijas jūras rietumos līdz Bengālijas līcim austrumos, vienīgi virkne atsevišķu salu ir izkaisīta okeāna milzīgajos plašumos dienvidos no Kaņjakumari zemesraga līdz pat Arktikas ledājiem.

No Gangas ielejas uz ziemeļiem paceļas gigantiskā Himalaju kalnu grēda, pati ideālākā robeža uz zemes – barjera ar mūžīgā klusumā sastingušiem ledājiem un mākoņu smailēm.

Savas daudzveidības dēļ Indijas ainava ir grūti aprakstāma. Himalaju kalnu austrumu priekškalnes – viena no mitrākajām vietām uz planētas, ar neskartiem tropiskiem džungļiem; rietumos – Ladaha tuksneša augstkalnes.

Gangas līdzenums plešas no auglīgās deltas Bengālijā līdz ziemeļu Radžastanas smilšu tuksnesim. Pat Indostanas pussalas rietumu piekrastē mitrie tropi sniedzas pāri Rietumu Ghatu gleznainajiem pauguriem, pārejot iekšējā sausajā plato.

Indijas dabas skaistums un daudzveidība – ir tikai viena no tās vērtībām. Indiešu atklātību, draudzīgumu, personiskās drošības sajūtu – reti kura valsts mūsu dienās ceļotājam ko tādu var piedāvāt. Tās vēsture un kultūra – tas nav tūristiem rūpīgi ietīts produkts, domāts tikai ārzemju viesim, bet gan dzīves stils un kultūra, kuru daudzsaitlīga tauta veidojusi gadsimtiem ilgi.

Pagājušo ēru diženuma liecības atrodamas uz katra soļa un pārsteidz ar savu varenumu – 500 tūkstošos gadu šī zeme ir pieredzējusi daudz ko.

Akmens laikmeta kultūras atliekas Bhimbetkas alās ; Gangas ielejas pilsētas valsts ziemeļrietumos aizvien atceras Harappas civilizāciju, vienu no senākajām vēsturē. Himalaju pakājē radies budisms un džainizms, lai nākotnē atdotu vietu hinduismam. Indijā gandrīz divus tūkstošus gadu pastāv kristietība. Ievērojamu ieguldījumu valsts kultūrā ir ienesis islāms un sikhisms.

Indijas pamatiedzīvotāji – ciltis, pārceļotāju paliekas, kas palikušas ceļā starp Āfriku un Austrāliju, tūkstošiem gadu dzīvodami blakus viens otram, tomēr saglabājuši savas ieražas un izskatu. Orissā, Radžastanā un Andhra Pradešā vērojams cits piemērs – notikusi tautu asimilācija un dažādu iedzīvotāju grupu kultūru savstarpējā sajaukšanās.

Valsts dienvidu tumšādainie dravidi un viņu daudz gaišākie radinieki no Indijas ziemeļiem kādreiz ir migrējuši no Centrālās Āzijas, pie kam ziemeļnieki atnāca vēlāk, atnesot sev līdzi āriešu kultūru.

Visa šī etniskā daudzveidība, daudzvalodība patreiz piepilda pārapdzīvotās un ātri augošās Indijas pilsētas.

Reliģiskās jūtas Indijā pieņemts izrādīt īpaši dedzīgi un centīgi, kas šo valsti izceļ citu valstu starpā. Starp daudzajām reliģijām Hinduisms ir viena no senākajām un izplatītākajām - vispār tā ir jau dzīves veids.

It visur koku paēnā jūs ieraudzīsiet melnus akmens šivalingamus, vai ceļmalās spilgti krāsotus pērtiķu dieva Hanumana tempļus, vai plašā dievību panteona pārsteidzošas skulptūras – sākot Krišnas apburošo ganiņu līdz asinskārajai Kali un ziloņgalvainajam Ganeši, kuras izliktas visdažādākajās un visneiedomājamākajās vietās, greznotas ar zelta un sudraba diegiem, apvītas ar kvēpināmo kociņu smaržīgo aromātu.

Katrā hindu mājas pagalmā noteikti aug svētais krūms tulsi, katru rītu pārliecinātie hindu ticīgie, ar lielu pietāti, veic svēto apmazgāšanos.

Savādie dievnami ir ļaužu pilni, visur tiek tirgotas ziedi, lai tās varētu nolikt pie altāriem, daudziem draudzes locekļiem uz pieres ir oranžas un sarkanas svētības zīmes, kuras tie saņem no priestera un cenšas tās saglabāt iespējami ilgi.

Jūs noteikti satiksiet ar sodrējiem viscaur nosmērējušos sadhu ( svētos cilvēkus ), viņi atteikušies no visiem pasaules labumiem, lai visu dzīvi ziedotu reliģiskiem klejojumiem vai ticīgo procesijām, kas, ragas skaņām skanot, atzīmē kādus no neskaitāmajim svētkiem.

Uz katra soļa ceļotāju sagaida kāds no “ trīs simti trīsdesmit miljonu ” plašā hinduistu panteona dieviem.

Ko ņemt līdzi. Noteikti neņemiet līdz liekas un greznas mantas. Lielajās pilsētās viegli un lēti var nopirkt visu nepieciešamo, viesnīcās labi un lēti sakārtoti veļas mazgāšanas pakalpojumi. ( veļas mazgāšanai nepieciešamas 12 – 24 stundas ).

Ērts un viegls kokvilnas auduma apģērbs ideāli piemērots ceļošanai praktiski visā valstī un jebkurā gada laikā. Gaišs apģērbs mazāk piesaista odus. Ļoti ērti ir izmantot sarongu ( taisnstūrainu viegla auduma gabalu) gan kā kreklu, gan svārkus, gan šalli, gan dvieli u.t.t. Sievietēm vajadzētu ģērbties atturīgi, izvairīties no īsiem svārkiem, šortiem un caurspīdīgiem un atsedzošiem aukšdaļas ģērbiem. ( izņēmumi pieļaujami viesnīcas pludmales teritorijās, kaut arī tur aizliegts sauļoties topless ).

Karsto valsts centrālo rajonu apmeklēšanai vīriešiem ieteicams iegādāties vietējo apģērbu kurta pijama, sievietēm – shalwar kameez. Tie ir viegli un lēti.

Sevišķi būtiski ir viegli ērti apavi, vēlams ādas – kurpes, čībiņas, sandales vai basainītes. Atturieties no sintētiskiem audumiem it īpaši veļas.

Noteikti nodrošinieties ar labu saules aizsargkrēmu, saulesbrillēm un galvas segu.

Kalnu rajonos virs 1500 metriem noderēs silts vilnas apģērbs, jaka, cepure un silti viegli apavi ar sportisku pazoli, sevišķi Ladakhā , kur jau septembra naktīs temperatūra var noslīdēt līdz – 4 °C . Aukstais, retinātais kalnu gaiss nepasargās no apdegumiem, tādēļ brilles un aizsargkrēms ir obligāti!

Ieteicams no mājas paņemt līdzi medikamentu krājumu, ieskaitot inhalatoru, tabletes pret malāriju, līdzekļus pret diareju ( piem . Imodium ). Ja Jūs plānojat maršrutu kalnos, rekomendējam ņemt līdzi Regidron pulveri un lietot to kopā ar ūdeni, organisma aizsardzībai no atūdeņošanās. Ļoti nepieciešami labi repelenti ( pret odu smidzinātāji vai ziedes ). Uz vietas personīgās higiēnas piederumus var iegādāties tikai lielajās pilsētās. Tā kā lielajās pilsētās gaiss ir pietiekami piesārņots, kontaktlinzu nēsātājiem ieteicams lietot brilles vai ņemt līdzi rezerves kontaktlinzas , recepti un kontaktlinzu tīrīšanas šķidrumu.

Izgatavojiet pases, vīzas, apdrošināšanas polises, aviobiļetes kserokopijas paņemiet tās līdzi kopā ar pāris fotogrāfijām, ja nāksies noformēt kaut kādas caurlaides, un visu to glabājiet čemodāna apakšā.

Indija ir neparasti gleznaina, tādēļ jo vairāk paņemsiet foto piederumus , jo labāk. Gan baterijas un foto filmas, gan ciparu aparātu atmiņas moduļus teorētiski varētu nopirkt lielajās pilsētās un tūristu centros, bet labāk uz to nepaļauties. Lūdzu atcerieties , par fotografēšanas un filmēšanas atļaujām ir jāmaksā ( sākot no 20 – 50 rūpijām līdz pat 500 rūpijām par video kameru ), bez speciālas atļaujas zibspuldzes un statīvus izmantot nedrīkst. Ieteicams ņemt līdzi kabatas lukturīti, sveces, sērkociņus, jo pat lielās pilsētās bieži tiek atslēgta elektroenerģija.

Nauda. Indijas rūpijas nedrīkst ievest un izvest no valsts , tādēļ ieteicams, tūliņ pēc ierašanās, daļu naudas izmainīt lidostas bankā. Indijas rūpija tiek izlaista sekojošās banknotēs : 1000 ( reti sastopamas ), 500, 100, 50, 10 un monētās: 5, 2, 1 rūpija. Rūpijā ir 100 paisi ( monētas 50, 25, 20,10 un 5 paisi ).

Naudu labāk glabāt ceļojuma čekos, makā pie jostas, zem apģērba - izņemot to summu, kas vajadzīga tūlītējai lietošanai, tā var būt vieglāk pieejamā vietā, bet tomēr, saglabājot kontroli pār to. Atcerieties, ka 500 rūpiju banknoti būs grūti izmainīt nelielās pilsētās. Visejošākās ir 100 un 50 rūpiju banknotes.

Naudas maiņa. Indijas bankas lielajās pilsētās un tūristu centros bez problēmām pieņem American Express un Thomas Cook ceļojuma čekus dolāros un sterliņu mārciņās. Ceļojuma čekus var izmainīt arī viesnīcās vai maiņas kantoros, tos var lietot kā apmaksu dārgajās viesnīcās un suvenīru veikalos. Eiro čekus ne visur pieņem. Pie naudas maiņas tiek prasīta pase un vīza, šī procedūra aizņem pus stundu un vairāk. Braucot uz atsevišķiem rajoniem, labāk nopirkt ceļojuma čekus rūpijās, kādā no vietējām lielajām bankām.

Kredīta un debeta kartes. Lielajās pilsētās un tūristu centros pieņem maksājumus ar Visa un Mastercard kartēm, kaut arī ne bez problēmām ( piemēram, Čennajā

( Madrasā ) ar American Express neizsniedz skaidro naudu.)

Skaidra naudu jāmaina lielajās bankās un lielajās viesnīcās ( bieži pēc neizdevīga kursa ) un licencētos maiņas punktos. Citi maiņas paņēmieni tiek uzskatīti par nelegāliem. Pie naudas maiņas ir jāsaņem kvīti, kura dod iespēju, vajadzības gadījumā, naudu samainīt atpakaļ vai samaksāt ar rūpijām par viesnīcas rēķiniem, iegādāties transporta biļeti, par kuru jāmaksā ārzemju valūtā, u.t.t.

Pie naudas maiņas skatieties, lai netiktu iedotas saburzītas, pārāk izdilušas vai bojātas banknotes, jo pēc tam to grūti izdot.

Banku darba laiks – 10:30 – 14:30 ( no pirmdienas līdz piektdienai ), sestdienās no 10:30 – 12:30.

Dzīves dārdzības līmenis Indijā ir stipri zemāks nekā Eiropā. Valsts ierēdnim Indijā vidējā alga ir ap 12000 rūpijas mēnesī ( 240$ ), tajā pašā laikā mazkvalificētie strādnieki dienā saņem aptuveni 100 rūpijas. Sieviešu darba spēks atalgots vēl zemāk - dažos rajonos samaksa nepārsniedz pat 30 rūpijas dienā.

Muitas noteikumi. Bez ievedmuitas tūristi drīkst ievest personīgās mantas “ saprāta robežās “. Oficiāli drīkst ievest 200 cigaretes un 50 cigārus, 0,95 litrus alkohola, fotokameru ar 5 filmiņām un binokli. Vērtslietas ( dārglietas, speciāls aprīkojums kamerai, foto objektīvi, portatīvie datori, audio un video tehnika) iebraucot valstī ir jāreģistrē ( Tourist Baggade Re-Export Form ) un jāuzrāda, kopā ar deklarāciju, izbraucot no valsts.

Tūristam ir tiesības bez ierobežojuma Indijā ievest ārzemju valūtu un ceļojuma čekus , deklarējot summas virs 10 000 USD.

Aizliegts ievest narkotikas, ieročus, dzīvus augus, zelta monētas, zeltu un sudrabu stieņos, apgrozībā neesošas sudraba monētas. No Indijas ir atļauts izvest zelta rotas lietas, kas pirktas Indijā, par summu līdz 2000 rūpijām vai citu bižutēriju ( ieskaitot izstrādājumus ar dārgakmeņiem ) par summu līdz 10 000 rūpijām.

Aizliegts izvest senlaicīgus mākslas priekšmetus, kas vecāki par 100 gadiem. Bez speciālas atļaujas aizliegts izvest ziloņkaulu, čūskas ādu, jebkura dzīvnieka ādu, toosh vilnu un darinājumus no tās.

Jūs interesējošo informāciju plašāk Jūs varat apskatīt internetā: www.indiagov.org un www.konark.ncst.ernet.in/customs/

Pasu kontrole. Neraugoties uz ievērojamo progresu beidzamajos gados , robežas šķērsošana lidostās tomēr aizņem daudz laika. Lidmašīnā Jūs varēsiet aizpildīt Disembarkation Card, kurā ir iekļauta muitas deklarācija, kas būs jāuzrāda robežkontrolē. Muitas deklarācija Jums tiks atdota atpakaļ jo pēc bagāžas saņemšanas to jāuzrāda robežsargiem.

Elektrība. Spriegums 220 – 240 volti, rozete kontaktdakšai ar trīs apaļiem spraudņiem. Valstī iespējamas gan sprieguma lieluma, gan rozetes formu dažādība, tāpēc ieteicams paņemt līdzi no mājas universālu elektroparslēdzēju ( var nopirkt arī lidostā ). Daudzās viesnīcās nav rozetes elektriskiem bārdas skuvekļiem. Visā Indijas teritorijā elektroenerģijas padeves pārtraukumi ir bieža parādība. Lielajās viesnīcās šādiem gadījumiem ir dīzeļa ģeneratori, bet tie var nenodrošināt kondicionētāju darbību.

Laiks. Visu gadu laika starpība ir +5,5 stundas pēc Grinvičas.

Pirmie iespaidi. Ierodoties jebkurā Indijas lielpilsētā pirmie iespaidi Jūs var šokēt. Esiet tam gatavi. Pēc dažām ceļojuma dienām Jūs sapratīsiet, kas milioniem tūristu liek atkal un atkal atgriezties Indijā.

Vides piesārņojums – ir acīm redzams visās valsts pilsētās.

Troksnis – daudzi ārzemnieki Indiju uzskata par ļoti trokšņainu, jo radio, video, skaļruņi un tamlīdzīgas ierīces šeit it ka nekad netiek izslēgtas!

Smakas – visneiedomājamākās kombinācijās; no vispretīgākajām līdz vispatīkamākajām.

Uzmācība – izejot no viesnīcas, Jūs nokļūstiet pūlī, kurš visu laiku piedāvā savus pakalpojumus, vai arī vēlas ar Jums parunāt. Taksometru vadītāji, rikšas, uzstājīgi piedāvā Jūs kaut kur aizvest, kaut Jūs to negribat - bet viņu nav, kad vajag. Pastāvīgi ir sajūta, ka šajā zemē “ personīgā telpa” neeksistē. Var nekautrīgi blenzt uz jaunām sievietēm.

Sabiedriskā higiēna – pareizāk būtu teikt tās neesamība. Ir augsts personīgās higiēnas līmenis ( cilvēki visu laiku mazgājas un tīrās ), bet valstī praktiski nav publisko tualešu, tādēļ daudzi savas vajadzības kārto kur pagadās, sevišķi lauku apvidos. Pie šīs Indijas dzīves specifikas ārzemniekiem pierast ir visgrūtāk - tomēr nākas!

Vietējās paražas. Daudzi ceļotāji ir izbrīnīti par vietējo iedzīvotāju neparasto viesmīlību un laipnību, bet neesiet pārsteigti, ja pilnīgi sveši cilvēki apspriež ar Jums ļoti privātas lietas – ģimenes stāvokli, ienākumus, politiku, reliģisko pārliecību.

Cieņai jābūt abpusējai , ārzemnieki to izjūt visur, tādēļ esiet uzmanīgi pret vietējiem etiķetes noteikumiem. Tīrība un vienkāršība apģērbā, smaids sejā – tas, tiešām, ir galvenais. Nūdisms Indijā ir aizliegts, jebkurš mēģinājums aizliegumu ignorēt, izsauc lielu aizvainojumu. Tāpat nepatiku izraisa intīmo jūtu demonstrēšana.

Jums noteikti būs pamats dusmoties par lielo kavēšanos, šausmīgo birokrātiju, neefektīvo apkalpošanu, bet atklāta dusmu un sašutuma izrādīšana tikai problēmu saasinās. Saprotiet, šajā senajā zemē laiks ir stiepjams jēdziens, un pacentieties pret to visu izturēties ar humoru.

Ja gribat Indijā būt pieklājīgs – tad satiekoties salieciet rokas kā lūgšanā un paceliet plaukstas zoda augstumā; To darot indieši arī saka: ziemeļos un rietumos - namaste, austrumos – namashkar, dienvidos tamilu valodā- vanakkam.Musulmaņi, kā visur pasaulē sveicina ar assalam aleikum “ miers ar tevi “ ( atbilde – aleikum assalam ).

“ Lūdzu “ – mehbani-se. Vislabāk pateikties ir ar smaidu vai dhannyabad, shukriya ( Urdu ), nandri ( tamilu).

Ja kādu vēlaties nofotografēt, palūdziet atļauju, bet neapsoliet atsūtīt fotogrāfiju ja neizpildīsiet to.

Mielasta laikā indieši parasti ēd ar labo roku. Ārzemniekiem tiek pasniegti galda piederumi, bet attālās nomaļās vietās lielākais uz ko var cerēt ir maza karotīte.

Izmantojiet labo roku ņemšanai, pasniegšanai, ēšanai, rokas spiedienam. Kreiso roku Indijā uzskata par netīru, jo to izmanto personiskai higiēnai.

Sieviešu un vīriešu statuss Indijā atšķirās. Jums noteikti liksies, ka viņas pamatā ir aizņemtas ar ģimeni, turas malā, ir kautrīgas, izvairās skatīties acīs, slēpj seju. Parasti ar sievietēm sveicinoties nesarokojās un jebkura fiziska kontakta forma ar pretēja dzimuma ārzemniekiem ir neapsveicama. Lauku apvidos ēdienu tradicionāli pirmajiem pasniedz vīriešiem – nebrīnieties par to.

Apmeklējot tempļus un klosterus nevelciet šortus un vaļējas blūzes. Ieejot templī vai mošejā noteikti novelciet apavus ( noteikti uzvelciet zeķes , lai karstie akmeņi un smiltis neapdedzinātu pēdas, kā arī higiēnas nolūkos ).

Sikhu svētnīcas nedrīkst ienest ādas priekšmetus.

Noteiktās mēneša dienās sievietes tiek uzskatītas par ”netīrām” un tajās dienas tās nedrīkst apmeklēt tempļus.

Nedrīkst ar muguru sēdēt pret templi; jāapsēžas uz grīdas sakrustojot kājas, tā kā tiek uzskatīts par nepieklājības kalngalu, ja kāju pēdas būs redzamas klātesošajiem.

Nehindu aizliegta ieeja atsevišķu hindu tempļu svētnīcās, īpaši višnuitu; dažās reliģiskās ceremonijās vīrieši tiek pielaisti tikai tradicionālos dhoni apģērbos ( Svārku tips ).

Budistu tempļu teritorijās apmeklētājiem lūgšanu dzirnaviņas jāgriež pulksteņa rādītāja virzienā.

Sikhu gurdvaros visiem apmeklētājiem ir jābūt apsegtai galvai, kaut vai ar kabatas lakatiņu.

Mošejās neapsegtas var palikt tikai sejas, plaukstas, kāju pēdas. Sievietēm obligāti jāapsedz galvu.

Dažos tempļos ir ziedojumu grāmata, kura aizstāj ieejas maksu. Citreiz naudu pašiem jāliek Donation Box , jo pašiem kalpotājiem pieskarties naudai ir aizliegts . Sveicināties ar tempļa kalpotājiem nav pieņemts sarokojoties.

Dzeramnauda. Par čemodāna aiznešanu vidēja līmeņa viesnīcā tiek gaidīta 10 rūpiju samaksa, 20 rūpijas – dārgākās; labos restorānos dzeramnauda sastāda 10% no rēķina (ja vien tā nav iekļauta rēķinā ); demokrātiskākos iestādījumos summu vienkārši noapaļo. Taksometru vadītājiem dzeramnaudu dot nav pieņemts, tāpēc arī par nelielu summu viņi būs priecīgi. Lidostu un staciju bagāžas nesējiem ir fiksēta maksa par pakalpojumiem, bet protams viņi vēlas saņemt vairāk (10 rūpijas par vienu vietu būs vairāk kā pietiekami ).

Dzeramnauda gidam ir 50 rūpijas no katra grupas dalībnieka darba dienā, vai 100 rūpijas no personas tiks pieņemtas ar pateicību, uz pusi mazāk – autobusa šoferim un viņa palīgam.

Drošība. Salīdzinot ar citām valstīm, ceļotāja risks iekulties nepatikšanās ir neliels. Vislielākās problēmas sagādā naudas, dokumentu un vērtslietu saglabāšana. Tiem, kuri plāno braucienus ar vilcienu iesakām nodrošināties ar piekaramo atslēgu un ķēdi, jo Indijas vilcienu vagonos pieņemts bagāžu nostiprināt zem plaukta pie savas sēdvietas – izņēmumi ir pirmās klases vagoni ar kondicionētu gaisu, kuri ir droši.

Ja Jūs neesat pieradi pie asiem ēdieniem, nesteidzieties un esiet uzmanīgi! Ņemiet pazīstamu eiropeisku ēdienu un tikai pamēģiniet kaut ko vienkāršāku no vietējiem.

Indiešu ēdiens var būt neticami ass – kā viņi paši saka: very hot (lai cik dīvaini tas nebūtu, tad ar jēdzienu spicy tiks apzīmēts kaut kas vairāk cilvēku mīlošs). Ugunsgrēku mutē Jums palīdzēs apdzēst vārītu rīsu porcija vai pāris karotes jogurta, kurš gatavots no bifeļu piena.

Ceļojuma laikā Jūs varēsiet nobaudīt visdažādākos tropiskos augļus kā arī šo augļu svaigi spiestu sulu.

Pērciet augļus ar mizu, jo tos vat nomazgāt un nomizot.

Tēju un kafiju visur var droši dzert. Vienmēr abus dzērienus pasniedz saldus un ar pienu . Ja vēlaties savādāk, pasūtot piekodiniet No sugar (chini nahin), No milk ( dudh nahin ). Varat arī pasūtiet tēju tējkannā, tad cukuru un pienu atnesīs atsevišķi.

Svaigi gatavota, labas kvalitātes kafija ir populāra Indijas dienvidos, kur arī to audzē; ziemeļos drīzāk pasniegs šķīstošo kafiju.

Gāzētie atspirdzinošie dzērieni Coke, Pepsi, Teem, Gold Spot ir pieejami visur, tikai, pērkot bodītē vai uz ielas, rūpīgi pārbaudiet pudeles korķi.

Pārdošanā ir arī konservētas sulas kartona iepakojumos (mango, ananāsu, ābolu).

Nekad neļaujiet pielikt dzērienam ledu – tas var būt izgatavots no nevārīta ūdens! Šā paša iemesla dēļ izvairieties no saldējuma.

Indieši nekad pie ēdiena nelieto alkoholu, tā vietā izmanto ūdeni. Nesenā pagātnē bija tikai importa alkoholiskie dzērieni, tāpēc arī dārgi, vai arī sliktas kvalitātes vietējie. Patlaban situācija ir mainījusies un tiek uz vietas tiek ražots pietiekams daudzums Maharaštras brendija, viskija, ruma, dzirkstošā vīna. Importa vīnu var atrast tikai dārgo viesnīcu bāros par 800-1000 rūpijām pudeli. Pilsētu vidusšķiras iedzīvotājiem populārs ir indiešu alus. Esot lauku apvidos, esiet ļoti piesardzīgi ar vietējo palmu vīnu. Daudzos štatos ( Gudžaratas, Mizoramas, Manipuras ), dažādās pakāpēs darbojas sausais likums, gandrīz visos ir t.s. “sausās dienas”. Tomēr gadās , ka dārgās viesnīcās, neraugoties uz aizliegumiem, tiek pasniegts alus un alkohols, tāpēc ir vērts apjautāties.

Visās lielpilsētās jūs variet iegādāties dažādu štatu izstrādājumus valsts veikalos pa fiksētām cenām (Imporium), bet esiet gatavi tam, ka preces būs slikti izkārtotas un personāls nesteidzīgs.

Dārgie privātie veikali un lielo viesnīcu tirdzniecības arkādes piedāvā labāku kvalitāti , servisu un izvēli, bet cenas tur būs ievērojami augstākas. Krāšņie vietējie tirgi bieži vien ir labākā vieta suvenīru pirkumiem, bet tur ir jākaulējas un jāņem vērā iespēja nopirkt viltojumu.

Populārus suvenīrus pārdod visā Indijā, bet pastāv arī reģionāla specializācija, tāpēc, ja maršruts atļauj, labāk iepirkt tos izgatavošanas vietās.

Paklāji – labākie valstī ir roku darbā darinātie Kašmiras, vilnas un zīda, paklāji, kuros ir ieausti senlaicīgi persiešu raksti. Tirgotājus no Kašmiras šobrīd var sastapt visur, kur mēdz atrasties tūristi.

Arī Agrā ir senas vilnas paklāju aušanas tradīcijas; Tibetas bēgļi Dardžilingā un Gangtokā izgatavo brīnišķīgus, lieliskas kvalitātes paklājus un lēti tos pārdod. Viņi var izgatavot paklāju pēc pasūtījuma un nosūtīt adresātam.

Vislabākos kokvilnas kilimus dhurries, patīkamās krāsās, izgatavo Radžastānā.

Rotaslietas – masīvas himalajiešu krelles, smagas sudraba rokas sprādzes no Radžastānas, filigrāni no Orissas, leģendārās pērles no Haidarabadas, Džaipuras neslīpētie dārgakmeņi zeltā un pusārgakmeņi sudrabā, stikla rokas sprādzes no Varanasi – tas viss pārpilda letes gan dārgo viesnīcu veikalos, gan vienkārši uz ielas. Viennozīmīgi šīs lietas labāk pirkt no solīdiem pārdevējiem, ja vien Jūs pats neesat viltojumu eksperts.

Metāla izstrādājumi - izvēle ir liela: misiņa, vara, baltmetāla paplātes un bļodas valsts ziemeļos , pulētas vai ornamentiem klātas ; oriģinālas emaljēta sudraba lādītes no Džaipuras , Orissas, Biharas un Bengālijas cilšu lietās rotaļlietas, sudrablietas Bidri no Haidarabadas apkaimes, Čola dinastijas brīnišķīgo bronzas statuešu precīzas kopijas, kuras gatavo netālu no Tandžavuras.

Glezniecība – lielpilsētu galerijās pārdod mūsdienīgas gleznas par visai mērenām cenām. Tradicionālās “mogolu” ( neļaujiet sevi apkrāpt !) miniatūras masveidā izgatavo Radžastānas “pagrīdē” , dažkārt uz veca papīra vai zīda, pielietojot dabiskās krāsvielas. Reizēm var atrast ļoti labas kopijas.

Akmens izstrādājumi- Tadžmahala iedvesmotie Agras amatnieki turpina tradīciju inkrustēt marmoru ar nelieliem dārgakmeņu gabaliņiem jebkuram maciņa biezumam – sākot ar nelielām paplātēm beidzot ar milzīgām galdu virsām. Dievību akmens statuetes lielos daudzumos izgatavo Tamilnadu ( Mahabalipuramā), Orissā (Puri, Konarka) un Utarpradešā (pie Hamirpuras).

Audumi – zīda sari no Kančipuramas, izcili Ikat no Gudžaratas, Orissas un Andhrapradešas, brokāts no Varanasi, zelta Muga no Assamas, apdrukāts zīds un batika no Bengālijas, Krāšņas Himroo šalles no Aurangabadas. Spilgts Radžastānas kokvilnas audums, ar iespiedrakstu , kura izgatavošanā līdz pat šodienai izmato dabiskās krāsvielas; ar rokam austi audekli no tāliem Himalaju kalnu ciemiem – tas viss par pieņemamu cenu.

Stipri dārgāki ir Kašmiras vilnas izšuvumi, smalki Chikan no Luknovas, zīda izšuvumi ar zelta vai sudraba diegiem. Kašmiras lakati un šalles Pashmina – no tāda paša nosaukuma kazu apkšvilnas, bieži ar zīda piejaukumu, iecīnīti jau visos kontinentos ,Indijā iesējams atrast visus iespējamos variantus un ne tik pārāk dārgi.

Kokgriezumi – katrā valsts rajonā lieto savu koksnes veidu – valriekstu Kašmirā, sandalkoka Maisorā, rožu koka dienvidos un sheesham koksni ziemeļos.

Kokgriezšana, lakošana un inkrustācija ir indiešu iecienīts amats. Dienvidu štatos gatavo griezumiem rotātus koka paneļus, kurus pārdod valsts veikalos visā valstī. Ar pasta starpniecību tos bieži sūta uz ārzemēm.