Slēpošanas tūres | ŠveiceGalvaspilsēta: Berne Laika starpība: - 1h
Galvenās pilsētas: Bādene, Bāzele, Berne, Biel , Brig , Chur, Fribourg, Ženēva, La Chaux – de – Fonds , Lausanne , Locarno , Lugano, Luzern, Martigny, Montreux – Vevey, Neuchatel, Schaffhausen, Sierre, Sion, Solothurn , St. Gallen, Thun , Winterthur, Zug, Zurich. Kopējā platība: 41 284 kvadrātkilometri Iedzīvotāju skaits: 7 261 200 Valodas: Oficiala Šveices valoda - vācu, franču un itāļu. Klimats: Visumā valsts klimatu var saukt par mērenu. Šveicei nav raksturīga galējas karstuma, aukstuma vai mitruma izpausmes. Šveices klimata unikalitāte slēpjas tajā apstākli, ka katram Šveices apgabalam raksturīga sava ainava, savs klimats. Arktika šeit sadzīvo kopā ar tropiem. Šeit Jūs atradīsiet ķērpjus un sūnas no Arktikas, kā arī palmas un mimozas, gluži tāpat kā pie Vidusjūras.Ziemās Šveices zemienes piepildās ar auksto gaisu, biezs, augsts miglas pārklājs aizsedz debesis. Bet kalnos, virs mākoņiem spoži spīd saule, veidojot brīnišķīgas pasakas ainavas. Šveices rietumu daļā klimats ir salīdzinoši sauss, jo lietus makoņus aiztur Juras kalni. Lai kādā laikā Jūs nebrauktu uz šo zemi, noteikti neaizmirstiet paņemt džemperi, ērtus apavus, lietussargu, saulesbrilles un peldkostоmu. Temperatūra un nokrišņu daudzums: Kalnos vasaras nav karstas 16-18°С, bet zemienēs un valsts ziemeļu teritorijā ir diezgan silts 18-27°С. Janvāra vidējā temperatūra Ženēvā ir aptuveni 0 С, jūlijā +19°С. Līdzenumos gada laikā nokrišņu daudzums ir no 800 mm un rietumu kalnu rajonos 2500 mm Vidēja temperatura:
Ģeogrāfiskais novietojums: Šveice ir valsts Eiropas centrālajā daļā. Vairāk nekā 70% valsts teritorijas pieder divām kalnu sistēmām, Alpiem un Jurai, ko sadala paugurainē Рveices plakankalne ar daudzajiem tektoniskajiem ezeriem. Augstākais punkts – Dufurspice (Dufurspitze) 4634 m. Kopējā ledēju platоba aptuveni 2000 km. Lielākie ezeri – Bādenes, Ženevas, Madžores un Neiрateles, lielākā upe - Reina (ar pieteku Вre). Naudas vienība: Šveices franks,(СHF) 1 franks = 100 santīmi, 1 franks = 0,43LVL. Apgrozībā atrodas monētas ar 5, 10, 20, 50 santоmu un 1, 2 un 5 franku nomināliem, banknotes ar 10, 20, 50, 100, 500 un 1000 Šveices franku nomināliem. Kredītkartes: Valstī norēķināties var ar American Express, Visa, Diner Club , Eurocard/MasterCard, Postcard. Elektrība: 220V, ar 3 dakšiņam. Pārejas var iegadaties. Muita: Ievest un izvest valūtu var neierobežotā daudzumā. Brīvi var ievest personīgās lietošanas preces, sporta inventāru, mūzikas instrumentus, foto un videokameras, pārtikas produktus vienai dienai. ES tūristi atļauts ievest 200 cigaretes, 50 cigārus, 250 gr. tabakas, 1 l degvīna, 2 l vīna. Pārējie drīkst ievest uz pusi mazāk, izņemot alkoholu. Drīkst ievest suvenīrus par 100 frankiem. Banku un tirdzniecības iestāžu darbalaiks: Veikalu darba laiks: no pirmdienas līdz piektdienai no 8.00 lоdz 18.30. Sestdienās no 8.30. līdz 16.00. Pasts - 7.30 lоdz 18.30 (tikai darba dienās) , pārtraukums no 12.00 līdz 13.45. Bankas darba dienās strādā no 8.30 līdz 16.30. Ēdieni un dzērieni: Šveices virtuve radusies sarežģīta, gara un pretrunīgas attīstības rezultātā, to ietekmējušas daudzas tautas, kas dzīvoja valstī. Ļoti liela ietekme ir franču, itāļu un vācu kulinārijas tradīcijām. Vietējās virtuves atšķirība – siera un skābpiena produktu bagātība, kā arī gaļa ar dažādām garšvielām. Noteikti vajadzētu nomēģināt tradicionālo „fua-gra” vai siera fondjū – vārošā baltajā vīnā izkausēts ementāles vai gruere veida siers kopā ar garšvielām. Šo ēdienu ēd karstu, siera masā mērcējot baltmaizes gabaliņus un piedzerot klāt balto vīnu. Vēl viens populārs siera ēdiens- raklete, īpašā veidā apcepts siers ko pasniedz ‘Bernes platter’ - ceptas liellopu gaļas un cūkgaļas gabaliņi ar zaļajām pupiņām vai skābiem kāpostiem, kā arī - plānas teļa gaļas šķēlītes mērcē. Visur lieto apetītlīgas visu veidu desiņas, īpaši populāras ir desiņas no St.Galēnas un Bernes kantoniem kantoniem, kā arī milzīgās, divmetrīgās Cīrihes desiņas, īpaši pagatavoti kartupeļi «rešti», kurus labāk pasniegt kopā ar balto Minhenes desiņu.Tāpat visā pasaulē pazīstama Šveices šokolāde un deserts «hjuhli» un «krepfli». Vērts nobaudīt arī īpaši pagatavotu stipru kafiju „ristretto”.Dienvidu kantonos praktiski ir tikai itāļu virtuve ar savām pastām, picām, karpačio, un risoto, ar zaļumu un olīveļļas pārpilnību. Lieliski ir Šveices vīni un alus. No baltajiem vīniem izceļas ‘Johannisberg’, ‘Fendant’, no sarkanajiem – ‘Lamei’, ‘Koron’ un ‘Dole’. Dzeramnauda: Parasti dzeramnaudu dot nav pieņemts, izņemot restorānus, kur dzeramnaudas apmērs svārstās 5-10% apmērā no rēķina. Vispirms jāiepazīstas ar rēķinu, nevis tāpēc, lai ietaupītu, bet, lai ievērotu tradīcijas un dzeramnauda nekad nepārsniedz 19%. Dzeramnaudu parasti dod tikai tad, kas atnes atlikumu līdz pēdējam santīmam. Zvani ārkārtas situācijās
|
 Karte |
Slēpju sports un alpīnisms ir ļoti populāri Šveicē. Tādas vietas, kā Davosa, Sankt-morits un Tsermatt ir vienas no labākajiem slēpju centriem pasaulē. Teicami nosacījumi, sniegs, plašas nogāzes, ainavas un, vispirms, Šveices apkalpošanas kvalitāte, kuras sagrābj garu, ir tikai neliela daļa no cēloņu saraksta, kuri padara Šveici par vienu no ziemas atpūtas labākajiem virzieniem pasaulē. Šveice ir valsts, kurā ideāls veikt gājienus.
