Slēpošanas tūres | Austrija

Galvaspilsēta: Vīne

Austrija – kalnu slēpotāju Meka. Miljoniem cilvēku no dažādām pasaules valstīm nešauboties izvēlas savu ziemas atvaļinājumu pavadīt Austrijā - pasaulslavenu kalnu slēpotāju dzimtene. Šeit vienmēr ir daudz sniega, slēpošanas trases aprīkotas atbilstoši visjaunākajam tehnoloģijām, mūsdienīgas un ērtas viesnīcas pastāv līdzas jaukiem Alpu ciematiņiem, kuros jūtama senatnes un miera elpa. Austrija- bagāta Alpu republika, kura sava imidža spodrināšanai intensīvi ekspluatē klasisko mūziku. Ar Mocarta portretiem rotājas gan šokolādes tāfelītes, gan tasītes ar Vīnes kafiju, bet Štrausa melodijas skan vai visos restorānos zilās Donavas krastos.

Platība: 83 858 kvadrātkilometri

Iedzīvotāju skaits: 8 139 000

Geografija. Valsts atrodas Eiropas centrālajā daļā svarīgāko no Rietumeiropas uz Dienvidaustrumeiropu un no Ziemeļeiropas uz Dienvideiropu vedošo starptautisko ceļu krustpunktā. Ziemeļos Austrija robežojas ar Vāciju un Čehiju, austrumos – ar Slovākiju un Ungāriju, dienvidos – ar Slovēniju un Itāliju, bet rietumos – ar Šveici un Lihtenšteinu. Austrija ir kalnaina zeme. Kalni un piekalnes aizņem aptuveni 80 % valsts teritorijas. 63 % valsts teritorijas aizņem jaunā Austrumu.

Administratīvais iedalījums. Austriju veido deviņas federalās zemes: kādreiz tās bija atsevišķas firstistes: Augšaustrija (administratīvais centrs – Linca), Burgenlande (Aizenštadte), Forarlberga (Bregenca), Karintija (Klangenfruta), Štīrija (Graca), Tirole (Insbruka), Vīne (Vīne), Zalcburga (Zalcburga), Lejas Austrija (Sanktpoltena).

Klimats: Austrijai raksturīgs mērens kontinentālais klimats, kuram raksturīgi visi 4 gadalaiki : pavasaris, vasara, rudens un ziema. Vasaras pārsvarā ir siltas un patīkamas, tomēr naktis tajās ir vēsas. Ziemas ir saulainas, bieži snieg.Laiks visu gadu ir mainīgs. Vasaras lietusgāzes ir spēcīgas, tomēr ilgst neilgi. Ziemas aukstākas ir valsts ziemeļaustrumos, tomēr tās jaukākas padara tā sauktais fēnu vējš ( silts un sauss vējš), kas raksturīgs dažām Alpu ielejām.

Iedzīvotāji. 8,2 milj. 90,9 % valsts iedzīvotāju ir austrieši, 1,5 % – slovēņi, ungāri, ēehi, slovāki, ēigāni, ka arī turki, bosnieši, serbi un horvāti. Visblīvāk apdzīvotie rajoni atrodas valsts ziemeļaustrumos un austrumos. Pilsētu iedzīvotāji veido 77 % no visiem valsts iedzīvotājiem.

Valoda. Valsts valoda ir vācu valoda, taču dažādās federālajās zemēs runā dažādos dialektos. Sarunvalodas galveno daļu veido alemanas un bavāriešu dialekti, kas ievērojami atšķiras no literārās vācu valodas. Liela daļa austriešu zina angļu valodu. Tomēr, iepazīstoties ar ēdienkarti, nereti nākas saskarties ar problēmām. Tādēļ, ja esat nolēmuši doties uz kādu ciematiņu, ieteicams iegaumēt vismaz dažas frāzes vācu valodā. Austriešu dialekti ir tik savdabīgi, ka tūristi, pat tādi, kuri labi zina vācu valodu, nereti nesaprot vietējo ciematiņu iedzīvotāju runu.

Reliģija. 73,6 % iedzīvotaju ir katoļi, 4,7 % veido protestanti, 4,2 % ir musulmaņi, 0,1 % iedzīvotāju pieder citam reliģiskajām konfesijām, bet 17,6 % iedzīvotāju ir neticīgie un ateisti. Valsts pārvalde un politika. Austrija ir federatīva, parlamentāra, demokrātiska republika ar prezidentūras sistēmas elementiem. Valsts vadītājs ir uz sešiem gadiem ievēlēts prezidents, kuru ievēl tautas nobalsošanā. Sajā brīdī Austrijas prezidents ir Heincs Fišers. Prezidents ieceļ kancleru. Kopš 2007. gada Austrijas kanclers ir Alfrēds Husenbauers. Kanclers vada divpalātu parlamentu, kuram ir likumdevēja vara. Divpalātu parlaments: parlamenta Apakšpalāta – Nacionālā padome (Nationalrat), kurā ir 183 uz četriem gadiem ievēlēti deputāti, un Augšpalāta – Federālā padome, kurā ir 64 deputāti.

Alpu kalnu sistēma. Austrumu Alpu kalnu grēda stiepjas pāri visai valstij un veido galveno kalnaino valsts daļu. Otru kalnaino valsts daļu aizņem Rietumu Alpi (tie ir augstāki un šaurāki par Austrumu Alpiem). Dienvidu Alpi ir visaugstākie, rietumos īpaši izceļas Cillertāles (Zillertal), Otctāles (Otztal) un Augstā Tauerna (Hohe Tauern) kalnu masīvi. Šīs valsts kalnu grēdu vidējais augstums ir no 500 līdz 1500 metriem. Augstākais kalns Austrijā ir Grosglokners (Grossglockner), kura augstums ir 3797 metri.

Transports. Slēpošanas kūrortos kursē autobusi, kas pasažierus un slēpotājus nogādā pie pacēlājiem. Ja Jums ir „slēpoāanas pase”, lielākajā daļā slēpošanas kūrortu autobusus var izmantot bez maksas. Pieejami ir arī taksometra pakalpojumi. Braukšanas maksu ieteicams noskaidrot vēl pirms iekāpšanas automašīnā. Taksometra pakalpojumu aptuvenā cena ir 1 eiro/km, minimālā maksa – 5 eiro.

Mantu ievešanas ierobežojumi.

ES valstīs personiskās lietošanas priekšmetu ievešanai ierobežojumi nepastāv. Par personiskās lietošanas priekšmetiem uzskatāmi: 800 cigaretes, 400 cigarellas, 200 cigāri, 1 kg tabakas, 10 litri alkoholisko dzērienu, 20 litri stiprinātā vīna (piemēram, portvīna vai heresa), 90 litri vīna, no kuriem lîdz 60 litriem dzirkstošā vīna, 110 litri alus.

Ēdieni. Austriešu virtuvei raksturīgi sātīgi ēdieni. Ievērojamu vietu tajā ieņem dažādi tradicionālie gaļas ēdieni un daudzi konditorejas šedevri. Austriešu lepnums ir slavenā Vīnes šnicele. Neatņemama austriešu svētku mielasta sastāvdaļa ir asinsdesas. Katrā no deviņām Austrijas federālajām zemēm ir savi neordināri ēdieni, piemēram, Burgenlandes virtuvē centrālā vieta pieder polentai (mamaligai) – kukurūzas miltu putrai, kuru gatavo visdažādākajos veidos. Cieņā ir vistas gaļas, zoss gaļas vai zivju ēdieni. Zalcburgas un Tiroles apgabalos virtuves valdnieces ir klimpas ar dažādiem pildījumiem: gaļu, spinātiem vai sieru. Austrija pārsteidz ar saldo miltu ēdienu pārpilnību: dažādu veidu ābolu pīrāgiem, vaniļas biskvītiem, kurus papildina dažādu veidu rieksti un augļi, gardi pudiņi. Austriešu konditoru lepnums ir visā Eiropā slavenā strūdele, kuru gatavo no dažādiem augļiem, rozīnēm un kanēļa.

Dzērieni. Austrieši dievina kafiju. Ikvienā Austrijas kafejnīcā no šā dzēriena dažādās pārpilnības vai raibs gar acīm griežas. Kafijas baudīšanas kultūra Austrijā ir izkopta līdz pilnībai un ir sasniegusi tādu līmeni, ka, ja Jūs vienkārši pasūtīsit kafiju, Jūs var nepareizi saprast, jo ir jāpiemetina, kādā veidā un ar kādām garšvielām dzēriens pagatavojams. Vislielākajā cieņā ir kapučīno ar pienu vai saldo krējumu, kas pārkaisīts ar kakao pulveri un šokolādes skaidiņām. Austrijā lielā cieņā ir alus un vīns. Lielākā daļa vīnu ir baltvīni, kas darīti Austrijā. Nemazāk izplatīts ir karstvīns, kuru pazīst arī ar glitveina nosaukumu – uzkarsēts sarkanvīns, kuram pievienotas dažādās garšvielas. Stipru alkoholisko dzērienu cienītāji var nogaršot Obstleru – dzērienu, kuru gatavo no augļiem. Austrijā pazīstamākā no alus šķirnēm ir „Stiegl“, kurai ir jau vairāk nekā 500 gadu ilga vēsture. Šis dzēriens ir gaišās un vieglās klases alus.

Vēstures fakti. Austrijas (Ostarrichi) nosaukums pirmo reizi minēts 996. gadā. Mūsdienu Austrijas valsts izveidē liela loma bijusi Habsburgu dinastijai, kura pārvaldīja valsti gandrīz 400 gadus un izveidoja Austroungārijas impēriju – aiz Krievijas impērijas otro lielāko sava laika valsti Eiropā. Beidzoties Pirmajam pasaules karam, pamatojoties uz Senžermēnas miera līgumu (1918. g.), Austroungārijas impērija tika sadalīta vairākās neatkarīgās valstīs. 1938. gada martā Austriju okupēja fašistiskā Vācija un Otraja pasaules karā Austrija karoja Vācijas pusē. Pēc kara beigām neatkarīga demokrātiska republika tika atjaunota tikai 1955. gada 15. maijā (ar nosacījumu, ka Austrija saglabās neitralitāti). 1955. gada 26. oktobrī tika pasludināta neitralitāte (nacionālie svētki). 1995. gadâ Austrija iestājas Eiropas Savienībā, bet 1999. gadā kļuva par eiro zonas valsti.

Elektrîba. Elektrotîkla spriegums 220 V.

Tālrunis. Tālruņa automātos izmanto zvanu kartes, kuras var iegādāties pasta nodaļās. Zvani no tālruņa automāta izmaksā lētāk, nekā zvani no viesnīcas. Austrijas starptautiskais tālruņa kods ir 43, starptautiskais tālruņa kods, zvanot no Austrijas ir 00. Lai piezvanītu uz Latviju, jāuzgrieþ: 00 371 + pilsētas kods Latvijā + abonenta tālruņa numurs.

Nauda. Naudas vienība Austrijā ir eiro (EUR). Apgrozībā ir 5, 10, 20, 50, 100, 200 un 500 eiro banknotes, kā arī 1, 2, 5, 10, 20, 50 centu monētas un 1 un 2 eiro monētas. Naudu maina visas bankas, valūtas maiņas punkti un valūtas maiņas aparāti. Visās bankās pieņem ceļojuma čekus, bankas automātos pieņem eiro kartes ar PIN kodu. Daži bankas automāti apkalpo arī MasterCard, VISA un American Express kredītkartes.

Veikalu darba laiks. Tas ir atkarīgs no vietas. Slēpošanas kūrortos veikali darbojas no pirmdienas līdz sestdienai, sākot ar pulksten 8:30 lîdz pulksten 13:00 un apmēram no pulksten 15:00 līdz pulksten 18:00, bet svētdienās pārtikas veikali nestrādā vai arī strādā tikai līdz pusdienas laikam. Bankas strādā no pirmdienas līdz piektdienai, sākot ar pulksten 8:30 līdz pulksten 13:30. Lielākā daļa banku strādā arī pēcpusdienā no pulksten 14:15 līdz pulksten 15:00 vai no pulksten 14:30 līdz pulksten 15:30 (atkarībā no bankas). Visas bankas ir slēgtas brīvdienās un valsts svētku dienās, bet pirmssvētku dienās banku darba diena ir saīsināta.

Dzeramnauda. Viesmīļiem tradicionāli atstāj apmēram 5–10 % no rēķina summas (atkarībā no apkalpošanas kvalitātes). Par dzeramnaudas summu pieņemts informēt viesmīli, atdodot tam atlikumu un paskaidrojot, cik lielu naudas atlikumu Jūs vēlētos saņemt.